Kvinoja melna

Kvinojas sēklām piemīt maiga riekstu garša, nesatur glutēnu.

Kvinojas dzimtene ir Peru un Bolīvijas apvidus, arī Andu kalni. Šobrīd to audzē daudzās pasaules valstīs. Kvinoja tiek audzēta jau 3 gadu tūkstošus pirms mūsu ēras, taču savu popularitāti tā ieguvusi tikai pēdējā laikā. Pēc skata tā atgādina prosu. Kvinoju visā pasaulē novērtē tās bagāto uzturvielu dēļ, tāpēc to mēdz dēvēt par „graudu māti”, lai arī tā nav graudaugs, jo ietilpst balandu dzimtā. Sevišķi mūsdienās, kad uztura speciālisti iesaka atteikties no miltu produktiem, kvinoja ir lieliska alternatīva. Tās sastāvā ir daudz olbaltumvielas, nepiesātinātās taukskābes, neaizstājamās aminoskābes, tai skaitā lizīns, antioksidanti, šķiedrvielas, vitamīni.

Piemērota svara samazināšanai, kaulu, smadzeņu, ādas un asinsvadu veselībai, samazina asinsspiedienu un krūts vēža risku, ārstē diabētu un migrēnu, uzlabo gremošanas sistēmas darbību.

Lietošana: pirms vārīšanas to der noskalot vai mazliet pamērcēt aukstā ūdenī. Uz 1 krūzīti kvinojas lej 2 krūzītes ūdens. Jāvāra aptuveni 20 minūtes līdz sēkliņas kļūst mazliet caurspīdīgas un nav vairs cietas. Pievieno zupām, salātiem, otrajos ēdienos, kā arī desertos. Lieliski sader ar gaļu, dārzeņiem, pākšaugiem, sēnēm.

Sastopamas ir gaiši brūnas, sarkanas un melnas sēkliņas.

100 g produkta satur:

Enerģētiskā vērtība: 1683 kJ/ 402 kcal

Olbaltumvielas: 12.1 g

Ogļhidrāti: 66.1 g

- No tiem cukuri: 7.4 g

Tauki: 7.6 g

- No tiem piesātinātās taukskābes: 3.5 g

Šķiedrvielas: 10.3 g

Nātrijs: 8 mg