Kumīns, ķimenes un citi līdzinieki!

Ķimenes jau izsenis ir bijušas latviešu ēdienkartē. Arvien populārāk kļūst arī citas pēc izskats līdzīgas sēklas, kā kumīns, nigella, fenhelis. Šīm augu sēklām ir līdzīgs ne tikai izskats, bet arī to nozīme organismā: gremošanas uzlabošana, gludās muskulatūras atslābināšana un spazmu mazināšana.

Kumins jeb Romiešu ķimene (lat. Cuminum cyminum), kuras cēlušās no Vidusjūras reģiona un Indijas, atšķirībā no ķimenēm ir gaišākā krāsa, asāku garšu un izteiktu, niansētu aromātu, sildošu efektu, tādēļ kumīns lieliski iederas zupās, sautējumos, pākšaugu un  jēra gaļas ēdienos, karija un čili mērcēs, meksikāņu un indiešu virtuvē. Pirms smalcināšanas kumīnu apgrauzdē uz pannas, lai tas iegūst īpaši izteiktu aromātu un pikantu garšu.

Lietojot kuminu ikdienā, tas stimulē sārņu un toksīnu izvadi no organisma, normalizē ēstgribu, veicina vajadzīgo uzturvielu uzsūkšanos un atvieglo trekna ēdiena pārstrādes procesus. Kumins satur antioksidantus un fitosterīnus, kas kavē sliktā holesterīna uzsūkšanos gremošanas traktā.  Kumina aromāts, aktivizē siekalu dziedzeru darbību, palīdzot gremošanas sulām veselīgi plūst un uzsākt kvalitatīvu pārtikas sagremošanu. Lai liekais svars paliktu pagātnē, bez labas vielmaiņas un aktīvas zarnu darbības neiztikt. Kumins palīdz cīnīties ar slaidās līnijas ienaidnieku – bezmiegu. Miega trūkums palēlina vielmaiņu un raisa pastiprinātu ēstgribu.  Kumina piedalās cukura līmeņa regulācijā asinīs, tādējādi mazina pārmērīgās alkas pēc vienkāršajiem ogļhidrātiem – saldumiem un dažādiem našķiem. 

Tradicionālajām jeb pļavas ķimenēm  (lat. Carum carvi) piemīt izteikts aromāts un saldeni asa garša. Ķimenes augļi satur ēterisko eļļu, olbaltumvielas, organiskās skābes, flavonoīdus, kas rosina ēstgribu, uzlabo gremošanas orgānu darbību, palīdz novērst vēdera uzpūšanos, bet ķimeņu tēja veicina piena veidošanos jaunajām māmiņām.

Gan veselas, gan sasmalcinātas ķimenes daudziem dārzeņiem izceļ to raksturīgo garšu, tādēļ lieliski sader piemēram ar kāpostiem, jaunajiem kartupeļiem, burkāniem un sarkanajām bietēm, kā arī lietojamas tējas pagatavošanai. Ķimenes augļus izmanto dārzeņu skābēšanā, maizes cepšanā, pievieno biezpiena un gaļas ēdieniem.

Melnās ķimenes jeb Nigellu, kalindži (lat.Nigella Sativa) izmanto kulinārijā, veselības uzlabošanai un skaistumkopšanai. Melno ķimeņu eļļā ir unikālu bioloģiski aktīvo vielu kompleksu: nigelonu, minerālus, sēru, fosforu, dzelzi, kalciju, aktīvos fermentus, ogļhidrātus, olbaltumvielas, vitamīnu A un E.

Melnā ķimene iedarbojas uz imūno sistēmu kā vispārējs spēcinošs līdzeklis. Veicina enerģijas aktivizāciju, palīdz strauja noguruma un hroniska noguruma gadījumos. Stimulē aizkrūts dziedzera darbību, kurš atbild par organisma aizsargspējām kopumā.
Melnās ķimenes eļļa sekmē arteriālā spiediena normalizāciju. Palīdz bezmiega, galvas sāpju gadījumos un nervu sistēmas problēmām, kā arī piedalās smadzeņu asinsvadu uzlabošanā un sklerozes mazināšanā.
Palīdz dažādu ādas alerģisku slimību ārstēšanā – ekzēmas, alerģiska rakstura iekaisumi, kas saistīti ar histamīnu traucējumiem.
Sastāvā ietilpstošām ēteriskām eļļām piemīt izteikta baktericīda un antiseptiska iedarbība. Darbojas kā pretsēnīšu (Candida albicans) un pretvīrusu līdzeklis: novērš niezi, reģenerē iekaisušās ādas zonas. Palīdz atbrīvoties no izsitumiem un pinnēm. 
Melnās ķimenes eļļa lietojama pret grūtniecības strijām. Ādu baro, mitrina, piesātina ar vitamīniem, uzlabo vielu maiņas procesus, novērš iekaisumu un sargā ādu no mitruma zaudēšanas. Eļļa uzlabo asinsriti un sejas ādas krāsu.
Šo eļļu iesaka, lai novērstu matu izkrišanu un gadījumos, kad tie pastiprināti taukojas. Matu izkrišanas sākuma stadijās sevišķi efektīva kopā ar olīveļļu un lavandas eļļu.
Melnās ķimenes eļļu lieto arī kā urīndzenošu un žultsdzenošu līdzekli (ja žults nepietiekami izdalās), un kā vieglu caurejas līdzekli. Veicina akmeņu sasmalcināšanos un izvadīšanu nierēs un urīnpūslī, veicina cērmju izdzīšanu. 
Pētījumi, kurus Kairā veica zinātnieku grupa, pierādīja, ka melnās ķimenes eļļa samazina cukura līmeni asinīs cukura diabēta slimniekiem.

Fenfelis ( Foeniculum vulgare) patīkami vaiga aromāta sēkla, ko izmanto kulinārijā un medicīnā. Fenhelis ir viena no galvenajām absinta sastāvdaļām.

Fenheļa sēklas pievieno augļu konserviem, marinādēm, cepumiem. Tā kā fenhelis ir ļoti aromātisks, tā sēklas izmanto arī atspirdzinošu dzērienu un tējas aromatizēšanai.

Fenheļa ēteriskajai eļļai ir antiseptiskas un antispazmatiskas īpašības, tā novērš pūšanas un rūgšanas procesus zarnās, ārstē auss iekaisumu, sekmē atkrēpošanu un piena dziedzeru sekrēciju. To lieto arī žultsakmeņu un nierakmeņu slimību ārstēšanai. Īpaši iedarbīga ir fenheļa tēja.

Pašam fenhelim ir spēcīga, saldena garša un anīsa smarža. Kulinārijā izmantojamas visas fenheļa daļas. Jaunās lapiņas svaigas vai kaltētas izmanto gurķu, tomātu, lapu salātiem, kā arī tās mēdz pievienot biezpienam, zivju un vistas buljonam, biešu un skābu kāpostu ēdieniem.  Kā garšaugu fenheli un tā sēklas, kaltētas vai svaigas lapas un/vai pulveri lieto pie zupām, mērcēm, salātiem, pievieno gatavojot kokteiļus/smūtijus, sēklas kaisa uz maizes vai gaļas.